Vieglatlētika ir visizplatītākais sporta veids. Ar vieglatlētiku nodarbojas un starptautiskās sacensībās piedalās vairāk nekā 70 valstīs. Sacensības tiek organizētas atbilstoši Starptautiskās Neredzīgo Sporta Asociācijas (IBSA) klasifikācijas sistēmai. Starptautiskās Vieglatlētikas Federācijas noteikumi pilnībā attiecas uz B3 klases vieglatlētiem, bet tajos iekļautas arī nepieciešamās izmaiņas lielāku redzes bojājumu gadījumos, kā tas ir B1 un B2 klasēs.

Vieglatlētikas sacensībām neredzīgajiem un daļēji redzīgajiem ir sena vēsture, un kopš  IBSA dibināšanas 1981. gadā ir izveidota regulāra starptautisko sacensību programma kontinentālā un pasaules līmenī. Patlaban vieglatlētikas sacensības kontinentālā līmenī regulāri notiek Eiropas un Amerikas kontinentos. Turklāt  IBSA aizgādniecībā neredzīgie vieglatlēti ir sacentušies Paralimpiskajās spēlēs kopš Longailendas (1984), un vieglatlētikai ir iedalīta centrālā loma IBSA pasaules čempionātā.

Neredzīgie un daļēji redzīgie vieglatlēti sacenšas daudzos dažādās vieglatlētikas disciplīnās, izņemot barjerskrējienu, šķēršļu skrējienu un kārtslēkšanu.

Skriešanas sacensības

B1 klases vieglatlēti sacenšas kopā ar pavadoni. Vieglatlēts un pavadonis drīkst turēt saiti vai sasiet rokas ar saiti un skriet kopā. Pavadonis nedrīkst vieglatlētu vilkt un finiša līnija tam ir jāšķērso aiz vieglatlēta.

Lēcieni

Tāllēkšanā pilnīgi neredzīgie vieglatlēti izmanto atspēriena laukumu, mērot vienu metru kā 1,22 metrus. Tāllēkšanā parasti ir divi pavadoņi jeb saucēji; viens stāv pie atspēriena laukuma, otrs – pie vietas, kurā vieglatlēts uzsāk ieskrējienu. 

Metieni

Pavadonis palīdz vieglatlētam orientēties mešanas laukumā vai uz skrejceļa